I. Vispārīgā informācija
Izņemot normatīvajos
aktos īpaši noteiktus gadījumus, jebkuram nodokļu maksātājam ir tiesības brīvi
izvēlēties komercdarbības veidu un darījumu partnerus. Taču jāņem vērā, ka
komercdarbība ir pakļauta dažādiem riskiem, kas saistīti gan ar darījumu
partneru iespējamu saistību neizpildi, gan iespējamām nodokļu sekām,
iesaistoties krāpnieciskos darījumos ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības pievienotās vērtības nodokļa veidā.
Tādējādi
nodokļu maksātāja interesēs ir iegūt pēc iespējas pilnīgāku informāciju par potenciālo
darījuma partneri, kas ļautu novērtēt tā uzticamību un darījuma risku, un atbildīgi
pieņemt lēmumu par darījuma veikšanu vai arī atteikšanos no tā.
Turklāt arī
normatīvie akti nosaka gadījumus, kad nodokļu maksātājam ir pienākums iegūt un
pārbaudīt informāciju par darījuma partneri.
Tiesu
judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka tikai nodokļu maksātājs, kurš
nezināja vai nevarēja zināt, ka attiecīgo darījumu piegādātājs bija iecerējis kā
krāpšanu vai ka cits darījums, kas ietilpst piegādes ķēdē pirms vai pēc nodokļa
maksātāja veiktā darījuma, ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu,
nevar tikt sodīts ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību atteikumu.
Arī no
Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņām secināms, ka pasākumu, kuri
konkrētā gadījumā var tikt saprātīgi prasīti no nodokļa maksātāja, kurš vēlas
izmantot tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu, lai
pārliecinātos, ka viņa darījumi neietilpst kāda augšupējās ķēdes tirgus
dalībnieka izdarītā krāpšanā, noteikšana ir atkarīga galvenokārt no šī konkrētā
gadījuma apstākļiem.
Ja ir
norādes, kas pieļauj aizdomas par nelikumību vai krāpšanas esamību, informētam
tirgus dalībniekam varētu atbilstoši lietas apstākļiem tikt noteikts pienākums
noskaidrot informāciju par citu tirgus dalībnieku, no kura viņš ir iecerējis
pirkt preces vai pakalpojumus, lai pārliecinātos par viņa uzticamību.
Taču valsts
tiesai, kurai tiek lūgts izlemt, vai kādā konkrētā gadījumā ar nodokli apliekams
darījums nav noticis, un kurā nodokļu administrācija it īpaši pamatojas uz
rēķina izsniedzēja izdarītiem pārkāpumiem, ir jānodrošina, lai pierādījumu
vērtējums netieši neradītu rēķina saņēmējam pienākumu pārbaudīt savu darījuma
partneri, kas tam principā nav jādara. Tomēr, ja apstrīdēto nodokļu rēķinu
saņēmēja uzrādītajos dokumentos arī ir konstatēti pārkāpumi, tas ir jāņem vērā,
valsts tiesai veicot visaptverošu novērtējumu.
Lai
palīdzētu nodokļu maksātājiem izvairīties no negodprātīgiem darījumu
partneriem, Valsts ieņēmumu dienests ir apkopojis iespējamos informācijas
iegūšanas avotus, ko nodokļu maksātājs var izmantot, veicot riska novērtēšanu,
un piedāvā iespējamos riska novērtēšanas piemērus.
Jāatzīmē,
ka šajā informatīvajā materiālā piedāvāto risku saraksts nav pilnīgs, līdz ar
to nodokļu maksātājam atkarībā no attiecīgās nozares specifikas, darījuma veida
un pieejamās informācijas apjoma ieteicams patstāvīgi izvēlēties atbilstošāko
rīcību darījuma riska novērtēšanai.
Informatīvajam
materiālam ir ieteikuma raksturs, tādējādi tas vien, ka nodokļu maksātājs nav
veicis darījuma partnera uzticamības pārbaudi un darījuma riska novērtējumu,
pats par sevi nevar radīt nodokļu maksātājam negatīvas sekas. Taču, izvērtējot
apstākli, vai nodokļu maksātājs zināja vai viņam vajadzēja zināt par
iesaistīšanos darījumu ķēdē, lai gūtu fiskālas priekšrocības pievienotās
vērtības nodokļa veidā, fakts, ka nodokļu maksātājs nav veicis saprātīgus
pasākumus darījuma partnera un darījuma riska novērtēšanai, var radīt šaubas,
ka viņš ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.
Tāpat jāņem
vērā, ka šajā informatīvajā materiālā ieteikto pasākumu veikšana nav pamats
nodokļu maksātāja tiesiskajai paļāvībai, ka nodokļu kontroles pasākumu
rezultātā nevar tikt precizēti nodokļu maksājumi, kas noteikti par darījumiem
ar darījuma partneri, kura uzticamību nodokļu maksātājs ir novērtējis.
II. Izmantojamie informācijas avoti
Lai
novērtētu darījuma partnera uzticamību un noteiktu darījuma risku, nodokļu
maksātājs var izmantot gan publiski pieejamos datus, gan iegūt nepieciešamo
informāciju tieši no darījuma partnera (t.sk. izmantojot tā mājaslapā publicēto
informāciju). Ja pieprasītā informācija nav uzskatāma par komercnoslēpumu, taču
darījuma partneris atsakās to sniegt, ir ieteicams izvērtēt iespējamos
atteikuma iemeslus un ietekmi uz darījuma norisi.
Lielākā
daļa publiskās informācijas ir pieejama elektroniskā veidā valsts un pašvaldību
iestāžu, kā arī komersantu izveidotajos reģistros un datubāzēs. Jāatzīmē, ka
datu iegūšana no komersantu uzturētajiem reģistriem un datubāzēm var būt maksas
pakalpojums. Informāciju, kuras publiskumu nodrošina Valsts ieņēmumu dienests,
var iegūt iestādes mājaslapā www.vid.gov.lv, zvanot uz informatīvo tālruni 1898
vai apmeklējot tuvāko klientu apkalpošanas centru.
Darījuma
partnera un darījuma risku novērtēšanai Valsts ieņēmumu dienests iesaka iegūt
informāciju par darījuma partnera reģistrācijas datiem, izsniegtajām licencēm
un atļaujām, finansiālo stāvokli (saistību apmēru, maksātnespējas procesiem
u.c.), darbības rezultātiem, kā arī materiālajiem resursiem.
Publiski ir
pieejama šāda informācija:
1) darījuma
partnera – juridiskās personas – reģistrācijas dati, informācija par personām,
kurām ir tiesības pārstāvēt darījuma partneri, un pārstāvības ierobežojumiem;
Elektroniskā
veidā informāciju var iegūt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra
datubāzes
atkalizmantotājiem – SIA “LURSOFT IT”, SIA “Firmas.lv” un SIA “CREFO
Rating”.
2) darījuma
partnera – fiziskās personas – nodokļu maksātāja reģistrācijas
dati;
Elektroniskā
veidā (www.vid.gov.lv Noderīgi VID publiskojamo datu bāze Saimnieciskās darbības veicēji) var
pārbaudīt, vai persona ir reģistrēta Valsts ieņēmumu
dienesta
Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicēja vai patentmaksas
maksātāja,
vai ir paziņojusi par saimnieciskās darbības veikšanu, ja normatīvajos aktos
noteiktajos
gadījumos var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja.
3)
komercsabiedrības pamatdarbības veids, apgrozījums, pamatkapitāla izmaiņas,
saistības, materiāli tehniskās bāzes apjoms un vidējais darbinieku skaits;
Informācija
pieejama publicētajos gada pārskatos, kas ir iegūstami no Latvijas Republikas
Uzņēmumu reģistra datubāzes - SIA “LURSOFT IT”, SIA “Firmas.lv” un SIA “CREFO
Rating”.
4) darījuma
partnera Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādi;
Elektroniskā
veidā informāciju var iegūt www.vid.gov.lv Noderīgi VID
publiskojamo
datu bāze Nodokļu
parādnieki.
5)
maksātnespējas procesa pasludināšana un statuss;
Elektroniskā
veidā informāciju var iegūt www.ur.gov.lv UR reģistri Maksātnespējas reģistrs.
6) darījuma
partnerim Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie kases aparāti vai kases sistēmas
(ja norēķinus plānots veikt skaidrā naudā);
Elektroniskā
veidā informāciju var iegūt www.vid.gov.lv Noderīgi VID publiskojamo datu bāze Kases aparāti un kases sistēmas.
7) darījuma
partnerim izsniegtās licences vai atļaujas, ja darījums ir saistīts ar
licencējamu komercdarbību.
Attiecībā
uz izsniegtajām licencēm akcīzes preču aprites jomā informāciju elektroniskā
veidā var iegūt www.vid.gov.lv Noderīgi VID
publiskojamo datu bāze
Speciālas
atļaujas (licences) un izziņas darbībām ar akcīzes precēm.
Informāciju
par citu valsts un pašvaldību iestāžu izsniegtajām licencēm vai atļaujām meklējama
šo iestāžu mājaslapās internetā, publicētajos reģistros (piemēram,
būvkomersantu reģistrā – https://bis.gov.lv/bisp Būvkomersanti) vai sazinoties ar
attiecīgās licences vai atļaujas izdevējiestādi.
Tāpat, lai
novērtētu potenciālā darījuma partnera maksājumu veikšanas disciplīnu, var
izmantot privātpersonu izveidotās datubāzes par fizisko un juridisko personu
parādvēsturi.
Tādā veidā,
iegūstot publiski pieejamo informāciju, nodokļu maksātājs var pārliecināties,
vai darījuma partneris ir reģistrēts un ieguvis nepieciešamās atļaujas un
licences (ja darbība ir licencējama), vai darījumu veic persona, kura ir
tiesīga rīkoties darījuma partnera vārdā, vai darījuma partneris izpilda maksājumu
saistības, tam ir nepieciešamie personāla un materiālie resursi, lai nodrošinātu
piedāvātās preces piegādi vai pakalpojuma sniegšanu atbilstošā kvalitātē u.c.
Savukārt
informāciju par plānoto darījuma organizēšanu (piemēram, vai darījuma partneris
pats nodrošina preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu vai arī ir tikai starpnieks
un tālāk darījuma veikšanu uztic citām personām), kā arī pieredzi līdzīgu
darījumu veikšanā, kas īpaši būtiski ir, ja tiek piegādāta tehnoloģiski
sarežģīta prece vai sniegti pakalpojumi, piesaistot augsti kvalificētus
speciālistus, var iegūt tieši no darījuma partnera. Lai pārbaudītu sniegto
informāciju, ja nepieciešams, var lūgt atsauksmes.
Vienlaikus
Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un
nodevām” 15.panta pirmās daļas 13.punktu nodokļu maksātājam ir pienākums
ievērot aizliegumu pildīt maksājumu saistības vai veikt darījumus ar
nodokļu maksātāju, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko
darbību (informāciju, vai darījuma partnerim nav apturēta saimnieciskā darbība,
elektroniskā veidā var iegūt www.vid.gov.lv Noderīgi VID publiskojamo datu bāze Lēmumi par saimnieciskās darbības
apturēšanu).
Savukārt,
ja nodokļu maksātājs vēlas izmantot Pievienotās vērtības nodokļa likumā
noteiktās tiesības atskaitīt priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa
summas vai nodokli par nodokļu maksātāja sniegtajiem pakalpojumiem un preču
piegādēm valsts budžetā maksā pakalpojumu vai preču saņēmējs, nodokļu
maksātājam ir pienākums pārbaudīt, vai:
1) darījuma
partneris ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs (Pievienotās
vērtības nodokļa likuma 84.panta ceturtā daļa un 92.panta sestā daļa);
Elektroniskā
veidā informāciju var iegūt www.vid.gov.lv Noderīgi VID publiskojamo datu bāze Pievienotās vērtības nodokļa
maksātāji.
2) darījuma
partnerim – citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu maksātājam – ir derīgs
pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas numurs (Pievienotās vērtības nodokļa
likuma 43.panta ceturtās daļas 1.punkts). Elektroniskā veidā informāciju var
iegūt www.vid.gov.lv Noderīgi VID publiskojamo
datu bāze Citu ES
dalībvalstu ar PVN apliekamās personas).
Ja informācijas
iegūšanas brīdī šķēršļu sadarbībai nav, taču iepriekš darījuma partnera
saimnieciskā darbība tika apturēta vai tas bija izslēgts no pievienotās
vērtības nodokļa maksātāju reģistra, Valsts ieņēmumu dienests iesaka šo
apstākli vērtēt kā potenciālu risku.
III. Darījuma partnera uzticamības pārbaudes un riska novērtējums
Vērtējot
darījuma partnera uzticamību un darījuma risku, Valsts ieņēmumu dienests iesaka
pārliecināties, vai persona, kas pārstāv darījuma partneri, ir tiesīga slēgt
darījumu, cik konkrēts un likumīgs ir darījuma priekšmets, vai darījums ar šo
priekšmetu nav aizliegts, ierobežots, vai notikusi vienošanās par darījuma
būtiskām sastāvdaļām un darījuma formu, kā arī papildus pievērst uzmanību arī
šādiem aspektiem, kas norāda uz iespējamo risku:
tiek piedāvāti liela apjoma darījumi par augstu vērtību, bet
darījuma partnerim ir liels kredītsaistību apmērs vai arī darījuma partneris ir
jaunreģistrēta komercsabiedrība ar minimālu vai nesamērīgi mazu pamatkapitālu;
darījuma partnerim ir liels apgrozījums, tiek piedāvāti liela
apjoma darījumi par augstu vērtību, taču darījuma partnerim nav sava biroja vai
tirdzniecības vietas un tikšanās notiek, piemēram, publiskās vietās;
individuāli tiek piedāvātas tirgū plaši pieejamas preces vai pakalpojumi,
taču publiski šādi darījuma partnera piedāvājumi nav atrodami (piemēram, precei
vai pakalpojumam nav reklāmas vai piedāvājumu internetā, darījuma partnerim nav
tirdzniecības vietas);
darījuma partneris iesaka pircēju, kam tālāk pārdot preces tieši
tādā pašā daudzumā un komplektācijā, kā piedāvājis darījuma partneris,
darījumam ir iepriekš noteikta komerciāli un finansiāli nepamatota zema peļņas
norma;
darījuma partneris, neprasot nekādu nodrošinājumu, piemēram, bankas
garantijas, piedāvā veikt liela apjoma darījumus, kuros nodokļu maksātājam nav
nekāda komercriska, piemēram, nav pienākuma maksāt par precēm, līdz klients nav
samaksājis;
darījuma partneris piedāvā veikt liela apjoma/lielas vērtības darījumus,
neslēdzot rakstveida sadarbības līgumu;
darījuma partnera rīcībā nav nepieciešamo resursu, lai nodrošinātu
piedāvātos nosacījumus (piemēram, nav attiecīgas materiāli tehniskās bāzes, lai
uzglabātu preci, nodrošinātu speciālu glabāšanas režīmu, nav darbinieku ar attiecīgu
kvalifikāciju, lai sniegtu pakalpojumu);
darījuma partneris piedāvā preces – tehnoloģiski sarežģītas
iekārtas – bez specifikācijas, tehniskās dokumentācijas, nenodrošina lietotāju
apmācību, iekārtu uzstādīšanu, apkalpošanu un remontu;
darījuma partnera piedāvātā preču un pakalpojumu cena ir zemāka
par šo preču ražotāja vai oficiālā izplatītāja piedāvāto cenu vai ievērojami
zemāka par tirgū piedāvāto cenu tādām pašām vai pēc ekonomiskās būtības un
satura līdzīgām precēm vai pakalpojumiem;
piedāvātā norēķinu kārtība neatbilst nodokļu maksātāja parastajai komercpraksei
saistībā ar preču/pakalpojumu finansēšanu un norēķiniem;
darījuma partneris pieprasa veikt maksājumus par piegādāto preci
vai saņemto pakalpojumu trešajai personai vai maksājumus uz norēķinu kontu, kas
atvērts zemu nodokļu vai beznodokļu valsts kredītiestādē;
darījuma partneris pieprasa norēķināties skaidrā naudā, it īpaši gadījumos,
ja normatīvais regulējums paredz tikai bezskaidras naudas norēķinus (piemēram,
akcīzes preces, būvniecības pakalpojumi);
darījuma partneris pieprasa norēķināties skaidrā naudā, norēķinu summu
sadalot vairākos maksājumos, kas nepārsniedz 1500 euro, tādējādi izvairoties
no savstarpēji skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākuma;
darījuma partneris piedāvā vērtīgu preču piegādi, taču nenodrošina
to apdrošināšanu vai īpašu transportēšanas kārtību.
Ja nodokļu
maksātāja iegūtā informācija liek šaubīties par darījuma partnera uzticamību un
norāda uz darījuma riskiem, Valsts ieņēmumu dienests iesaka rūpīgi apsvērt
sadarbību ar šo darījuma partneri, ņemot vērā iespējamo darījuma partnera
saistību neizpildi, kā arī apstākli, ka nodokļu maksātājs var tikt iesaistīts
pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanā.
Informatīvais
materiāls sagatavots
2014.gada februārī
